Kultūras afiša: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz informatīvo vakaru Esplanādē

Virsraksts

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz informatīvo vakaru Esplanādē

Pamatteksts

2013. gada 7. augusts
plkst. 17.00–19.00
Nodibinājuma „Rīga 2014” informatīvā telts
Esplanāde, Rīga

7. augustā plkst. 17.00–19.00 nodibinājuma „Rīga 2014” informatīvajā teltī Esplanādē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz informatīvo vakaru, kura gaitā izstāžu projektu vadītāji un kuratori iepazīstinās ar kultūras norišu programmu LNMM struktūrvienībās 2014. gadā un atbildēs uz interesentu jautājumiem.

Prezentāciju programma:

plkst. 17.00–17.20 1914
(17.01.–20.04.2014; LNMM izstāžu zāle Arsenāls)
Stāsta projekta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece
LNMM projekts „1914” ir viens no centrālajiem Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas – programmas notikumiem, kas tiek īstenots tematiskās līnijas „Brīvības iela” ietvaros. Vērienīgā projekta centrā ir mākslas izstāde, kura 2014. gada sākumā būs skatāma LNMM izstāžu zālē Arsenāls, veltīta Pirmā pasaules kara simtgadei. Zaudējumu un ieguvumu diagramma, kas aizsākās Pirmā pasaules karā, joprojām paliek aktuāla. Vai pasaules karš ir pagātnes formula? Vai tieksme karot visdažādākajās formās nav arī tagadnes agresiju izpausme? Vai iekarojumu un uzvaru ieguvumi ir nesto upuru vērti?
Izstāde atklās trīs laikmetus: to, kas sabruka, karam sākoties, to, kas dzima kara gados, un to, kurā dzīvojam tagad. Izstādes konceptuālo asi veidos dokumentālas liecības par sagrauto impēriju agrāko spozmi, formāli novatoriski mākslas darbi, ko radījuši jauno Ziemeļu un Centrāleiropas valstu mākslinieki – kara aculiecinieki – un filozofisks laikmetīgs komentārs.

plkst. 17.20–17.40 Vijas Celmiņas personālizstāde
(11.04.–22.06.2014; Mākslas muzejs „Rīgas Birža”)
Stāsta izstādes kuratore Elita Ansone
Latvijā dzimusī amerikāņu māksliniece Vija Celmiņa ir pasaules mākslā zināms vārds. Viņas darbu cenas mērāmas simtiem tūkstošos dolāru. Jāpateicas tieši Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas sniegtajām finansiālajām iespējām, ka jau daudzus gadus lolotais, bet Latvijas mākslas procesam neaizsniedzamais sapnis par Vijas Celmiņas izstādi Rīgā kļūs par realitāti. Mākslinieces personālizstādei pat radīta īpaša tematiskajā līnija „Okeāna alkas” Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros.
Vijas Celmiņas daiļrades atpazīstamības zīmes ir okeāns, tuksnesis, zirnekļa tīkls un zvaigžņotā debess, tās arī veidos izstādes dominanti. Ekspozīcijā tiks aptverts radošais periods no 20. gs. 60. gadiem līdz pat pēdējos gados tapušajiem darbiem. Tiks eksponēti ap 40 ogles un grafīta zīmējumu, gleznas, grafikas darbi un objekti.
Izstādē Rīgā tiks rādīti autores darbi no Modernās mākslas muzeja (MoMA) Ņujorkā, Nacionālās mākslas galerijas Vašingtonā, Modernās mākslas muzeja Frankfurtē, Kartjē Mūsdienu mākslas centra Parīzē, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Vijas Celmiņas mākslas darbu kolekcijas un dažām privātām kolekcijām.

plkst. 17.40–18.00 Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija
(22.08.–26.10.2014; LNMM izstāžu zāle Arsenāls)
Stāsta izstādes kuratore Iveta Derkusova
Eiropas muzejos Gustava Kluča (1895–1938) vārds izskan regulāri, bet pasaulslavenā konstruktīvista saistība ar Latviju bieži paliek noklusēta. Ir ārkārtīgi būtiski, lai Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā tiek stāstīti pilnasinīgi stāsti par latviešiem, kuru ieguldījums Eiropas kultūrā pelna ievērību. Gustava Kluča daudzveidīgais radošais mantojums vēl nav pienācīgi novērtēts, jo autora darbu ideoloģiskais konteksts ir aizēnojis viņa ieguldījumu konstruktīvisma estētikas veidošanā.
„Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija” būs līdz šim vērienīgākā izcilā konstruktīvista izstāde dzimtenē, ar vairāk nekā 200 eksponātiem no LNMM un citiem Eiropas muzejiem. Objektīvā stāstā par Gustava Kluča dzīvi un mākslu simboliski atklāsies pēc Pirmā pasaules kara Padomju Krievijā palikušo latviešu liktenis, uzdodot jautājumus: vai vēstures griežos indivīdam ir izvēle, kurā robežas pusē palikt; un kur paliek māksla, kad vara to iekļauj ieroču arsenālā?

plkst. 18.00–18.20 Dizaina projekts „Dzintara laikmets”
(08.–09.2014; Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs)
Stāsta izstādes kuratore Inese Baranovska
Dzintars tiek uzskatīts par vienu no latviešu tautas simboliem, tomēr gadu gaitā šis nācijas dārgums ir piedzīvojis gan cildinājumu, gan nopēlumu. Izstādē tiks pētītas dzintara jēdziena identitātes metamorfozes latviešu nācijas apziņā no 20. gs. sākuma līdz mūsdienām. Dzintara fenomens tiks apskatīts no visdažādākajiem aspektiem: „dzintars” kā mākslas objekts, suvenīrs, rota, krāsas apzīmējums, medicīnas un kosmētikas komponents, dizaina elements, zinātniskās izpētes objekts, kā arī tiks aplūkota termina izmantošana dažādos zīmolos un „Dzintara” kā personvārda fenomens.

plkst. 18.20–18.40 Tutanhamona dzintars. Senā Ēģipte
(14.11.2014–25.01.2015; Mākslas muzejs „Rīgas Birža”)
Stāsta projekta vadītāja Daiga Upeniece
Starptautisks izstāžu projekts, kas apvieno Ēģiptes un dažādu Eiropas muzeju kolekcijas. Projektu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs īsteno sadarbībā ar Vidusjūras un Tuvo Austrumu mākslas muzeju Stokholmā (Zviedrija), M. K. Čurļoņa Nacionālo mākslas muzeju Kauņā, Lietuvas Nacionālo muzeju Viļņā (Lietuva) un Bazilikatas Nacionālo arheoloģijas muzeju „Dinu Adamesteanu” (Itālija). Kā zinātniskais konsultants projektā piedalās Luvras Senās Ēģiptes departaments (Parīze, Francija).
Izstāde tiek veltīta Senās Ēģiptes kultūrai. Tas ir viens no 2014. gada Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas lielākajiem projektiem, kurš ietilpst tematiskajā līnijā „Dzintara ādere” un iezīmē „Dzintara ceļa” galapunktu – Ēģipti.

plkst. 18.40–19.00 Nākotnes mākslu meklējot
Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas
(Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla
(26.08.–21.10.2014; Mākslas muzejs „Rīgas Birža”)
Stāsta izstādes kuratore Irēna Bužinska
Izstāde un ar to saistītā konference popularizē latviešu mākslinieka Voldemāra Matveja (1877–1914) ieguldījumu ārpus Eiropas kultūru pētniecībā Latvijā, kā arī piešķir projektam Eiropas un pasaules kultūras dimensiju, veicinot sabiedrības izpratni par pasaules kultūrām un caur to apguvi attīstot radošumu. Projekts veicinās dialogu par pasaules kultūras mantojuma daudzveidību un mijiedarbību, kuru rezultātā tiek mainīti uztveres stereotipi un paplašināts redzesloks.
Ir pamatots lepnums uzskatīt, ka Voldemāra Matveja devums ir vēl viena līdz šim neatklāta kvalitatīva „dzintara dzīsla”, kas spēj nodrošināt Rīgas atpazīstamību, vairojot zināšanas gan par mums pašiem, gan par pasaules kultūras mantojuma pētniecības neapšaubāmiem līderiem.

PAPILDUS  INFORMĀCIJA:
Anna Balandina, LNMM Komunikāciju nodaļas vadītāja

 

Derīgums beidzas

 

Lejuplādēt

 

Pielikumi

Izveidoja plkst. 2013.08.02. 14:52. Autors: Portāla redaktore
Pēdējoreiz modificēts 2013.08.02. 14:52, modificējis Portāla redaktore