Petijumi: Mediju lietošanas kompetence skolēnu un skolotāju mērķa grupā

Virsraksts

Mediju lietošanas kompetence skolēnu un skolotāju mērķa grupā

Pamatteksts

​Latviešu valodas aģentūras realizētajā ESF projektā „Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai” tika veikts inovatīvs pētījums skolēnu un skolotāju mērķa grupās, noskaidrojot mediju kompetenci, visbiežāk lietotos medijus, atšķirības lietojumā un lietojuma mērķi.

Arvien biežāk tiek runāts par moderno tehnoloģiju un mediju ietekmi uz sabiedrību kopumā un jomām, kur modernās tehnoloģijas ienāk visstraujāk. Kā viena no svarīgākajām tiek minēta skola un pedagoģijas process kopumā, kas bērniem no mazotnes, sistemātiski strādājot, var nodrošināt mediju lietošanas kompetenci, kas 21. gadsimtā kļuvusi par svarīgu prasmi. Šajā kontekstā tikpat svarīgs ir jautājums par pedagogu kā mediju lietotāju un mediju kompetences veidotāju skolēnos.

Pētījumā noskaidrots, ka 7.-12.klašu skolēni no visiem masu medijiem visbiežāk lieto internetu un televīziju. Katru dienu internetu lieto 86% skolēnu. Visretāk skolēni lasa avīzes – 41% tās nelasa vispār vai lasa ļoti reti. Noskaidrots, ka 80% skolēni lieto internetu atpūtai un izklaidei, 75% personīgo interešu vajadzībām, 72% mācību vajadzībām, 66%, lai paustu savu viedokli draugiem, sabiedrībai.

Analizējot mediju izmantošanu mācību procesā, skolotāji vērtē to pozitīvi, un tikai neliela daļa skolotāju medijus neintegrē mācību darbā. No pētījumā iekļautajiem medijiem mācību darbā gan skolotāji, gan skolēni galvenokārt izmanto interneta resursus, retāk – drukāto presi un televīziju. Tas liecina par arvien pieaugošu jauno tehnoloģiju un mediju veidu nozīmi vispārējās izglītības ieguves posmā. Neraugoties uz skolotāju pozitīvo attieksmi pret mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu mācību darbā, skolotāji un skolēni mediju nozīmi mācībās vērtē atšķirīgi. Ja skolotāji uzskata, ka mediju lietošana ir būtiska mācību procesa sastāvdaļa, tad skolēnu vairākums uzskata, ka sekmes mācībās var gūt, gan lietojot, tā nelietojot medijus.

Analizējot pētījuma rezultātus, autori secina, ka pats galvenais ir jautājums par mediju izmantošanas efektivitāti un kvalitāti atbilstoši mācību mērķiem. Īpaša uzmanība ir jāvelta skolotāju un skolēnu minētajiem šķēršļiem mediju lietošanā – skolas nav pietiekami aprīkotas un tajās ir nepietiekami mediju resursi, skolotājiem nav pietiekamu zināšanu par mediju lietošanas kompetences pilnveidi skolēnos un plašsaziņas līdzekļu izmantojumu mācībās.

Kā uzsver LU profesore Zanda Rubene „Lai gan plašsaziņas līdzekļu lietošanas pieredzi skolēni lielākoties apgūst mājās, kritisku mediju lietošanas paradumu veidošanās ir nopietna joma pedagoģiskajā darbā gan pirmskolā, gan skolā, gan interešu izglītībā. Informācijas sabiedrības radītie izaicinājumi paplašina mediju pedagoģiskā potenciāla izmantošanas iespējas skolā – runa ir ne tikai par mediju izmantošanu didaktiskiem, vai informatīviem nolūkiem, palielinās mediju pedagoģiskā nozīme pasaules ainas veidošanās un skolēnu ikdienas pieredzes, identitātes konstruēšanas kontekstā.

Medijizglītība ir uzskatāma par nozīmīgu vispārējās izglītības daļu, kas, atbilstoši mediju straujajiem attīstības tempiem, mērķtiecīgi un sistemātiski jāpilnveido, par mērķi izvirzot skolēnu kritisku mediju lietošanas paradumu veicināšanu, lai viņi pilnvērtīgi un patstāvīgi spētu iesaistīties sabiedriskās komunikācijas procesos.”

Derīgums beidzas

 

Pielikumi

Evija_Klave_PPT_1318592503.pdf    
Izveidoja plkst. 2013.08.22. 13:38. Autors: SK\Administrator
Pēdējoreiz modificēts 2013.08.22. 13:57, modificējis SK\Administrator