Atpūta: JVLMA simfoniskā orķestra koncerts "Atmiņas par Pēterburgu"

Virsraksts

JVLMA simfoniskā orķestra koncerts "Atmiņas par Pēterburgu"

Pamatteksts

​Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas /JVLMA/ simfoniskais orķestris aicina visus mūzikas interesentus uz koncertu Atmiņas par Pēterburgu sestdien, 30. novembrī plkst. 16.00 JVLMA Lielajā zālē. Šoreiz atslēgas vārds ir Pēterburga, jo ar to saistās visu koncerta programmā iekļauto dižo komponistu dzīve un daiļrade.  Tāpat tā ir ļoti nozīmīga arī koncerta īpašajiem viesiem – diriģentam Mihailam Goļikovam un solistam, vijolniekam, Sanktpēterburgas konservatorijas rektoram Mihailam Gantvargam.

30. novembrī Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskam orķestrim būs vienreizēja iespēja uzstāties kopā ar pasaulslaveno Krievijas vijolnieku, Sanktpēterburgas Valsts konservatorijas rektoru, profesoru Mihailu Gantvargu un vienu no spožākajiem Krievijas diriģentiem Mihailu Goļikovu. Šis projekts kļuvis iespējams, pateicoties atjaunotajai sadarbībai  ar Sanktpēterburgas konservatoriju, kas tika no jauna aktualizēta nesen, gatavojoties un atzīmējot Jāzepa Vītola – Sanktpēterburgas konservatorijas absolventa un ilggadēja mācībspēka – 150. dzimšanas dienu.

Koncertā izskanēs gleznainās Jāzepa Vītola Septiņas latviešu tautasdziesmu apdares orķestrim, Dmitrija Šostakoviča Pirmā simfonija fa minorā, kas, neskatoties uz to, ka bija komponista konservatorijas beigšanas diplomdarbs, ir spilgti sevi pieteikusi kā komponista stilistikas un rokraksta fundaments un absolūti pirmais vērā ņemamais panākums komponista karjerā. Neapšaubāmi gaidītākais koncerta brīdis būs viens no pasaules vispopulārākajiem, kā arī tehniski sarežģītākajiem skaņdarbiem - Pētera Čaikovska Koncerts vijolei ar orķestri Re mažorā – Mihaila Gatvarga interpretācijā.
Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv, kā arī stundu pirms koncerta tā norises vietā. Biļetes cena Ls 5; pensionāriem, studentiem, skolēniem, uzrādot apliecības – Ls 3.
 
Mazliet par viesmāksliniekiem:
Mihails Gantvargs
Krievijas Tautas mākslinieks, Nikolaja Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijas rektors, profesors, Vijoļspēles un alta spēles katedras vadītājs, stīgu kameransambļa Sanktpēterburgas solisti mākslinieciskais vadītājs un solists.

Mihails Gantvargs ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu mūziķiem, vadošais vijolnieks Sanktpēterburgā pēdējās desmitgadēs, slavenās Pēterburgas skolas tradīciju turpinātājs. Viņa karjera veidojusies līdzīgi kā vairumam mūsdienu mākslinieku. Pēc jaunībā gūtās uzvaras Paganīni Starptautiskajā konkursā, viņš apvienoja intensīvu koncertdarbību ar pirmās vijoles amatu Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestrī. Paralēli M. Gantvargs uzsācis arī pedagoga karjeru Sanktpēterburgas Valsts konservatorijā.
Laikā, kad tika dibināts kamerorķestris Sanktpēterburgas solisti, Gantvargs jau bija atpazīstams un nobriedis mūziķis ar savu izteiktu mākslinieka rokrakstu. Viņš ir viens no pēdējiem leģendārās Sanktpēterburgas vijoļspēles skolas sekotājiem, kas radījusi veselu plejādi pasaulslavenu vijolnieku. Cenšoties saglabāt tās labākās tradīcijas, Gantvargs ir vienmēr jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumos, dažreiz nonākot pie visai netradicionāliem, pat paradoksāliem mākslinieciskiem risinājumiem. Viņa bagātīgā un klasiskā spēles maniere apvienojas ar māksliniecisku brīvību un improvizāciju, tajā pašā laikā izvairoties no jebkādas rutīnas. Viņš vienmēr ir līdzautors tai mūzikai, ko spēlē.
Mihails Gantvargs un Sanktpēterburgas solisti uzstājas Krievijā, ASV, Spānijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Somijā, Zviedrijā un citviet. Kopā ar ansambli Mihails Gantvargs ierakstījis vairāk nekā 40 albumus, to skaitā tādus apjomīgus darbus, kā visi Mocarta klavierkoncerti un vijoļkoncerti, Vivaldi monumentālos darbus Četri gadalaiki, tehniskās grūtības ziņā unikālo Bēthovena Lielo fūgu, Rosīni sešas sonātes, vairākus Baha instrumentālos koncertus u. c.
Mihails Goļikovs
Mihails Goļikovs dzimis 1980. gadā. 2003. gadā absolvējis Nikolaja Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijas prof. S. Ļegkova kordiriģēšanas klasi, bet 2009. gadā pabeidzis studijas prof. V. Sinaiska Simfoniskā orķestra un operas diriģēšanas klasē.
1999. gadā nodibinājis kamerkori Sanktpēterburgas balsis un kļuvis par tā māksliniecisko vadītāju. Kamerkoris kļuvis par daudzu starptautisku un Viskrievijas konkursu laureātu. Sešus gadus bijis Sanktpēterburgas Valsts Elektrotehniskās universitātes un Sanktpēterburgas Valsts Tehniskās universitātes koru galvenais diriģents. Piecus gadus bijis mācībspēks Sanktpēterburgas Valsts Kultūras un Mākslas universitātē.
Kopš 2004. gada Mihails Goļikovs auglīgi sadarbojas ar Tambovas un Petrozavodskas filharmonijas orķestriem.  Viņš ir arī Irkutskas apgabala gubernatora Simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents. No 2009. gada līdz 2012. gadam Mihails Goļikovs bijis mācībspēks M. Musorgska Sankpēterburgas Mūzikas koledžā un Koledžas studentu simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs.
M. Goļikovs organizējis vairākas izglītības programmas gan Krievijā, gan ārpus tās. Viņš aktīvi popularizē klasisko mūziku bērnu un jauniešu vidū. Viņš ir A. Jurlova 1. starptautiskā diriģentu konkursa laureāts (Jekaterinburga, 2001) un 4. Viskrievijas diriģentu konkursa (Salavata, 2002) laureāts.  2005. gadā saņēmis Sanktpēterburgas pašvaldības apbalvojumu par divu uzvedumu iestudēšanu bērniem.
Pašlaik viņš ir orķestra Capella Taurida mākslinieciskais vadītājs un diriģents, un kopā ar šo kolektīvu bieži uzstājas Krievijā un ārpus tās robežām. Viņi ir bieži viesi Austrijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas, Nīderlandes Francijas un Krievijas prestižākajās koncertzālēs.
Goļikovs ir arī Nikolaja Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas Valsts Konservatorijas Studentu simfoniskā orķestra vadītājs, kā arī Sanktpēterburgas Valsts Bērnu un jauniešu filharmoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.
Mihails Goļikovs ir neordināra personība, aizrautīgs eksperimentētājs un īsts profesionālis mūzikā. Viņa mākslinieciskais talants un emocionālais sniegums ir iedvesmojis tādus prominentus zinātniekus un kultūras darbiniekus, kā Nobela prēmijas laureātu, Baltkrievijā dzimušo krievu fiziķi Žoresu Alfjorovu, dziedātāju Irinu Bogačevu, lingvisti Ludmilu Verbickaju, dziedātāju Jeļenu Obrazcovu, komponistu un pianistu Sergeju Slonimski, džeza saksofonistu Igoru Butmanu, ģitāristu Frensisu Goiju un daudzus citus.
Viņa iemīļotākie komponisti ir Johanness Brāmss, Pēteris Čaikovskis un Sergejs Rahmaņinovs.


Esat laipni gaidīti būt klāt!
Informāciju sagatavoja:
Jana Lāce
JVLMA Koncertdaļas vadītāja

Derīgums beidzas

 

Lejuplādēt

 

Pielikumi

Izveidoja plkst. 2013.11.27. 17:35. Autors: Portāla redaktore
Pēdējoreiz modificēts 2013.11.27. 17:35, modificējis Portāla redaktore